) |
|
|
|
)
)
)
Šādus skatus iespējams novērot visai bieži, bet problēmas sakne ir tajā apstāklī, ka dūmgāzu novadīšanai izvēlēts neatbilstošs skurstenis.
Svarīgākās prasības, kas nepieciešamas mūsdienu skursteņiem ir noturība pret augstām un zemām dūmgāzu temperatūrām kā arī pret skābju iedarbību.
Lai sasildītu savu māju un taupītu naudu veikali piedāvā modernus apkures katlus, kas pēc kurināmā sadedzināšanas atdod maksimālu siltuma daudzumu. Līdz ar to dūmgāzes skurstenī nonāk krietni atdzisušas (100 - 200°C).
Ierastajos ķieģeļu skursteņos nav siltumizolācijas slāņa un dūmgāze ceļoties uz augšu atdziest vēl vairāk.
Dūmgāzu atdzišana sekmē divu nopietnu problēmu rašanos, proti:
-
Kondensāta rašanos ūdens pilieni uz dūmkanāla iekšējām sieniņām;
-
Velkmes samazināšanās - jo vēsāka dūmgāze, jo vājāka velkme.
Kondesāta ietekme uz skursteni.
Viens no degšanas produktiem ir tvaiks, kas atdziestot veido ūdens pilienus, kas sakrājas uz skursteņa dūmkanāla iekšējām sieniņām (skurstenis svīst).
Ūdens pilieni slīd pa dūmkanāla sieniņām lejup un sajaucas ar sodrējiem un degšanas rezultātā izdalījušamies gāzēm.
Notiek ķīmiska reakcija kā rezultātā rodas skābe, kas ir ļoti agresīva pret dūmkanāla materiālu, t.i. mūrjavu un ķieģeli kā arī metāla čaulu, kas kalpo kā dūmkanāls.
Shēmā parādīta kondensāta veidošanās daudzums gaisam atdziestot par 10 grādiem pēc Celsija.
Aptuveni pēc gada skābes iedarbībā ķieģeļu skurstenis sāk plaisāt un uz tā ārējām sienām parādās mitri plankumi, kas liecina ka skābe ir izēdusies cauri skursteņa sieniņai.
Savukārt, metāla dūmkanāls lieliski reaģē ar skābi, kā rezultātā dūmkanālā notiek korozija.
Šādu skursteni ekspluatēt neizraisot ugunsgrēku ir bīstami! Atjaunot šādu skursteni reizēm iznāk dārgāk nekā uzbūvēt jaunu.
Tātad, pirms būvējat skursteni ir jāzin kādu apkures sistēmu uzstādīsiet centrālapkuri, vai modernu čuguna kamīnu.
Ja uzstādīsiet modernu centrālapkures katlu (gāze, šķidrais vai cietais kurināmais) vai čuguna kamīnu kurtuves, tad lai samazinātu skursteņa svīšanas iespēju un tālāku problēmu rašanos iesakām pielietot keramikas skursteņus.
Velkme
Velkme skurstenī rodas tāpēc, ka skurstenī esošās dūmgāzes ir vieglākas par ārpus tā esošo gaisu un tādēļ tās tiecas celties uz augšu, radot vertikālu velkmi skurstenī. Jo gāzes ir siltākas, jo velkme intensīvāka. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai skurstenī dūmgāzes nenonāktu pārāk atdzisušas, jo tad velkme būs tik vāja, ka skurstenis vispār nefunkcionēs.
Skursteņa velkmes galvenie traucējošie faktori var būt dažādi:
-
Velkmi ietekmē skursteņa šķērsgriezuma forma - Ideālākais skursteņa šķērsgriezums ir cilindrs, jo tajā ir vismazākā pretestība gāzu cirkulācijai un gāzes tajā vismazāk atdziest;
-
Dūmgāzu strauja atdzišana - dūmgāzes skurstenī pārāk atdziest tā sienu nepietiekamas siltumnoturības dēļ, kas rodas, piemēram, betona vai skārda skursteņiem, ja tie nav atbilstoši izolēti;
-
Neparezi dūmkanālu pieslēgumi pie skursteņa. Pie viena skursteņa viena stāva robežās drīkst pieslēgt ne vairāk par divām apkures ierīcēm.;
-
Nepietiekama velkme var rasties arī tad, ja skursteņa dūmkanālu lieto vēdināšanai, piemēram, virtuves un vannasistabu vēdināšanai;
-
Augstums - lai skurstenī būtu laba velkme, tam jābūt vismaz 5 m augstam;